Putnu suņu pārbaudījumu

n o t e i k u m i      UZ PURVA-PĻAVAS UN LAUKA MEDĪJUMU
Pārbaudījumi tiek veikti atklātā medību laikā.

Pārbaudījumi Latvijā tiek veikti uz brīvajiem medījuma putniem, ko atļauj LVM.
 Veicot pārbaudījumus aiz Latvijas robežām, tie tiek veikti uz medījuma putnu veidiem, ko atļauj vietējie medību uzraudzības orgāni.

purva - pļavas; lauka.

Pārbaudījumu laikā tiek pārbaudīts un novērtēts suņa darbs ne tikai uz galveno, bet arī jebkuru sastapto medījumu, uz ko ir strādājis suns. Tas, ka suns nepazīst citas sugas, nesamazina viņa darba vērtējumu ar galveno sugu, ja vadītājs ekspertu komisiju par to ir brīdinājis līdz pārbaudījuma sākumam.
Putnu suņu pārbaudījumos tiek vērtēti : suņa, izvērtējot ožas attālumu, uzticamība un ožas maniere, meklēšanas ātrums, meklēšanas maniere, izturība, stāja, padeve, darba stils un uzvedība, kas ietver sevī attieksmi pret pacelto putnu un šāvienu, nostādni un paklausību.
Oža – suņa iedzimta, nostiprināma treniņu procesā un pilnveidojama māka uztvert gaisa plūsmā medījuma smaku un reaģēt uz to.
Ožas attālums – ožas asums, ko nosaka ar attālumu, kādā suns ir spējīgs atpazīt medījumu. Tas tiek noteikts pēc paša tālākā suņa darba punkta, kur tiesneši var noteikt attālumu no suņa pirmās ožas uztveres vietas (uzķeršana) līdz medījuma apstāšanās vietai (putna uzlidošanas vieta) ( vēlams pārvietota).
Piezīmes: 1. Medījuma pēkšņa uztvere “aiz vēja”, “pa vējam” neietekmē vērtējumu par ožas attālumu, punkti par to netiek samazināti. 2. Darbs pa pēdām (pat ar paceltu galvu)vienalga kādā attālumā līdz putna uzlidošanas vietai neliecina par ožas attālumu.
Uzticamība ožas spējai – suņa spēja atšķirt medību putnu smaku no citām, kas atrodas viņa uztveres zonā, ieskaitot pēdas un tikko vietu pametušu putnu smaka. Tikko savu vietu pametuša putna vietas neilga apskate vai neliela apstāšanās tiek pieļauta un neietekmē uzticamības vērtējumu.
Saošanas maniere – veids, kā suns apstrādā medījuma smaku, suņa māka lietot gaisa straumes, lai sajustu putnu no attāluma.
Meklēšanas ātrums – galvenais suņa pārvietošanās ātrums medījuma meklēšanas laikā. Tiek augstu novērtēta ātra, enerģiska un vienmērīga gaita, kas netiek samazināta pārbaudījumu laikā. Vienam un tam pašam sunim meklēšanas ātrums var būt atšķirīgs, atkarībā no vides vietējiem apstākļiem. Ūdenszālēs, staignās vietās, cinājos, arī vietās, kur pulcējas putni (putnu riesta un barošanās vietās) suns var samazināt gaitu, salīdzinot ar gaitu pa gludu, bet nestaignu purvu, lauku vai pļavu.
Meklēšanas maniere – veids, kā tiek izmeklēts laukums. Par vislabāko tiek atzīta meklēšana šaudoties, kad suns apmeklē vidi, ejot paralēlēs, kas krusto pa priekšu ejošā vadītāja ceļu, kas iet pret vēju. Suņa meklēšanas paralēlēm jābūt pietiekami cieši vienai pie otras, aptuvenā ožas attālumā. Pārvietojoties pa paralēli, sunim vienmērīgi jāattālinās no vadītāja 40 –80 m. Suns nedrīkst atstāt neizmeklētas vietas, iet aiz muguras vadītājam vai jau iepriekš apmeklētās vietās (bez īpašas norādes no vadītāja puses). Pareizu meklēšanu ar šaudīšanās metodi var prasīt atklātās vietās vai vietās ar mazu krūmāju. Aizaugušās vietās meklēšanas platums jāsamazina tā, lai suns nepazaudētu no redzesloka vadītāju. Šajā gadījumā nevar prasīt no suņa pareizu meklēšanu ar šaudīšanos. Ja ir sānvējš attiecībā uz vadītāja pārvietošanās virzienu, sunim jāsavieno pareizs meklēšanas veids šaudoties perpendikulāri vējam, krustojot vadītāja kustības virzienu ar līkumu. Vēlams, lai suns varētu pēc vadītāja komandas samazināt meklēšanas platumu un mainīt tās virzienu, kas nodrošina pareizu norādi uz pārvietoto putnu.
Dzīšana – saspringta suņa pārvietošanās uz smakas avotu ar mērķi tieši noteikt smakas veidu un tās izdalītāja atrašanās vietu. Dzīšana sākas no brīža, kad tiek uztverta smaka, un turpinās līdz stājai, piestāšanai vai suņa turpmākiem meklējumiem. Darbs bez dzīšanas nevar būt šķērslis, lai novērtētu suni ar diplomu.
Stāja – suņa apstāšanās saspringtā un izteiksmīgā pozā atrastā medījuma priekšā. Tā ir galvenā atšķirīgā, noturīgā dažādu putnu suņu šķirņu pazīme. Stāja sunim jāveic tieši putna priekšā un bez patstāvīgas tā pacelšanas līdz vadītāja komandai. Ja putns skrien, suns var patstāvīgi kustēties tā virzienā bez vadītāja komandas, bet bez putna pacelšanas un atkal jāapstājas stājā. Novērtējot šo īpašību, tiek vērtētas visas stājas, ko suns izdarījis pārbaudījuma laikā, izņemot tukšās.
Padeve – suņa pārvietošanās no stājas atrastā putna pacelšanai spārnos. Padeve – suņa darba elements, kas nodrošina šāviena iespēju pa putnu.
Darba stils – visu kustību izteiksmīgums un harmonija, paņēmieni un darba pozas, kas nodrošina iespēju šaut pa putnu.
Uzvedība – iemaņas darbam, kas izveidotas treniņos, kas nosaka suņa sagatavotības pakāpi brīvām darba rīcībām pārbaudījumos, lai noteiktu darba īpašības. Uzvedība sastāv no attieksmes pret pacelto putnu un šāvienu, nostājas un paklausības.
ATTIEKSME PRET PACELTO PUTNU UN ŠĀVIENU – tiek noteikta ar suņa mierīgu uzvedību, paceļot putnu spārnos un šāvienu, kas suns bez jebkādām komandām paliek uz vietas, apguļas vai apsēžas, un tai nav bail no šāviena.
NOSTĀJA – nosaka suņa uzvedības pareizība savā pārbaudījumu kompleksā, tas, ka nav regulējošu komandu nepieciešamības medījuma atrašanas laikā un darbā ar putnu.
PAKLAUSĪBA – tiek noteikta ar to, cik suns ātri un precīzi izpilda visas vadītāja komandas; balss, žestu vai citā veidā.

Pārbaudījumos putnu suņu darbs tiek vērtēts pēc  maksimālo punktu skalas
Diploms par darba īpašībām putnu suņiem tiek piešķirts, saņemot vismaz minimālo punktu skaitu pēc novērtējuma  tabulas.
Putnu suņu darba īpašību novērtēšanai tiek dotas trīs tikšanās ar putnu, kurus tā var apstrādāt un kuri tai jāapstrādā. Lai novērtētu suni uz I vai II pakāpes diplomu, nepieciešams, lai suns demonstrē darbu ar atbilstoši diviem vai trīs putniem. Suņu novērtējumā kā ieskaites darbam vērtēšanā jābūt viena , kur ekspertu komisija var noteikt attālumu no vietas, kad suns uztver smaku vai no stājas (darbā bez dzīšanas) līdz vietai, kur uzlido suņa “uztverē” esošais putns. Ekspertu komisija novērtē lielāko daļu darba, lai precizētu atsevišķus vērtējuma elementu. Suņa nepārtrauktā darba ilgumam nevajadzētu pārsniegt 1 stundu. Suņu pārbaudījumi jāveic tikai gadījumā, kad vadītājs virzās pret vēju.

Piezīmes:
Tā kā dažādiem putniem ir dažās intensitātes smakas, ožas attāluma noteikšanai putni dalās divās grupās:
 1. grupa – ķikuts, mērkaziņa, teteris, meža irbe, fazāns;
 2. grupa – paipala, grieze, vistirbe, purva vistiņa (ormanītis).
Par tikšanos ar medību putnu tiek uzskatīta putna pacelšana spārnos vai pieiešana bez saošanas meklējuma liekā pa vējam dotā suņa ožas attālumā; vai 6 m attālumā putniem, kas pieder 1. grupai un 4 m attālumā putniem, kas pieder pie 2. grupas, ja ožas attālums nav noteikts.

Tikšanās laikā ar putnu var būt:
darbs ar putnu – suns paceļ putnu ar stāju, kas atļauj tiesnešiem novērtēt suņa ožas elementus;
nepilnīga apstrāde – suņa nepabeigts darbs, kad suns pazaudējis putnu no ožas vai kad suņa atrastais putns pacelts spārnos pirms stājas ne suņa vainas dēļ, bet citu iemeslu dēļ (vadītāja uzsauciens utt.);
sastrēgums – suns paceļ putnu pa vējam bez saošanas minimālo prasību zonā ožas attālumā vērtējumam diploma iegūšanai;
putna pagrūšana – putna pacelšana spārnos ar saošanu, bet bez stājas.
Tukša stāja – stingra un izteiksmīga stāja ar padevi, bet bez putna pacelšanas.
Putnu pacelšana “aiz vēja”, “uz pusvēja”, arī “pa vējam” ārpus suņa ožas attāluma ir līdzvērtīgi tukšām stājām un neskaitās tikšanās ar putnu.
Saošana – kad suns sajūt un izdala medījuma smaku no daudzām citām tālākai apstrādei.
Uzķeršana – saošanas sākuma moments.

Obligāta ir suņa reakcijas pārbaude uz šāvienu (ar tukšajām patronām). Pārbaude tiek veikta ar pirmo tikšanās putnu.
Suns tiek atstādināts no pārbaudījumiem bez vērtējuma sekojošos apstākļos:
ja tas atsakās iet meklēt 5 minūšu laikā;
ja tas iet soļos un kavējas 5 min. laikā;
ja parādās slimīgs stāvoklis (suns pārtrauc meklēt, apguļas, bieži noskurinās, aizbēg no vadītāja ēnā utt.;
ja nav pietiekam paklausība vai nostādne, kas nepieciešama pārbaudījuma veikšanai;
ja suns dzenā putnu vairāk kā 10 m no vietas, kur suns atrodas putna uzlidošanas laikā;
ja sunim bail no šāviena;
pēc vadītāja vēlēšanās ar tiesnešu komisijas atļauju, ja suns atrodas meklējumos ne ilgāk kā 10 min. un līdz darbam ar putnu;
ja ir tikšanās ar trīs putniem;

ja ir trīs putnu “sastrēgumi” vai trīs pēc kārtas putnu pārgājieni bez saošanas minimālā ožas attāluma prasību robežās suņa novērtējumam ar diplomu;
ja tiek pieļautas trīs tukšās stājas
ja ir pastāvīgs (pieci gadījumi un vairāk) darbs saožot ar nemedījuma putniņiem;
ja suns neparāda ožu, t.i. trīs nodemonstrēti ožas trūkuma gadījumi pēc punktiem i – k jebkuros salikumos līdz darbam ar medījumu
ja vadītājs nepilda komisijas norādījumus.

Pārbaudījumi nenotiek:
ja gaisa temperatūra ēnā ir vairāk kā 30 * C;
nav vēja – bezvējš;
brāzmains vai stiprs vējš (vairāk kā 10m/sek.)
ja ir ilgstošs un stiprs lietus, arī pirms negaisa vai tā laikā;
pirms saullēkta un mijkrēslim iestājoties.

Aptuveno vērtējuma punktu tabula putnu suņu pārbaudījumos uz purva - pļavas un lauka medījumu (3. tab.) dota optimāljiem apstākļiem: vējš 5-6 m/sek., nemainīga virziena, gaisa temperatūra +15 ..+18 *C, gaisa relatīvais mitrums pietiekams (vairāk kā 75%).